Sākums

Tātad, ar šo ierakstu laikam man sāksies visa tā blogošanas būšana. Tā kā parasti ir pieņemts pa retam savā emuārā atstāstīt, kas jauns dzīvē noticis, tad to laikam vajadzētu izdarīt arī man, tā kā šis ir pirmais ieraksts, tad daudz kas būs palicis nepateiks. Tīri īsumā par manu dzīvi līdz šim - biju mazs, aptracis, kokos kāpjošs bērns, sāku mācīties Kuldīgas Alternatīvajā sākumskolā, tur satiku Rūču, kas gan jau te kaut kur vēlāk parādīsies, tad nu to Alternatīvo pabeidzām un sākām mācīties pie humāņiem , nu tā neko es teikšu, katrā ziņā šo skolu ne pret vienu citu nemainītu. ;)
Izdomāju, ka jāsāk Fōkusam (jauniešu amatierteātris) pievērsties, iepatikās tā, ka nu jau tur ņurcos ceturto gadu. Par to vai kopš pirmās dienas ir progress - vēsture klusē. Tad kaut kā, sākot ar vienu Sony ziepjutrauku, kurš ir pārāk liels un klucīgi ķieģelīgs, lai to par tādu vispār varētu saukt, sāku bildēt. Tad dabūju vienu nu jau diezgan labāku ziepjutrauku, kurš mani piespieda bildēt nopietnāk, nu mēģinu kādu tur augšā piespiest lai nosviež man te lejā kādu spoguleni. Bet tas ir bez rezultātiem, dēm. Runājot par bildēšanu jāpiemin mans lielais bilžpalīgs, Signe, tas nu ir cilvēks, kā teikt - daudz vienā. Gan pozē, gan knipsē, gan idejas domā. Nu paldies Tev. :)
Tālāk, pēc fotografēšanas izdomāju sākt lipināšanu, lipinos es ar Fimo un taisu visādus brīnumus ar ko cilvēkiem apkarināties, sīkāk - kili-kili.webs.com (beidz smieties par nosaukumu!). Visam tam pa vidu ņēmu un pabeidzu mākslas skolu, nomācījos četrus gadus un sapratu, ka no tā visa man patīk vienīgi keramika. Domāju, ko vēl lai pastāsta par pagātni, bet vairs īsti nekā nav. Tagadnē es graužu sēmuškas, tādu vienīgo īpašo veidu, kas man vispār garšo. Nākotne lai paliek nezināma, par to zinu vienīgi, ka tūlīt man skanēs dziesma - Charlotte Martin - the dance. Un tad es tā tīri debīli kratīšos viņai līdzi, ja mācētu dziedāt, tad dziedātu līdzi arī. (vispār korī mani ar pirmo reizi neuzņēma, shame on me). Kas vēl, gan jau vēlāk pieminēšu tādas muļķības, kā filmas un grāmatas, kas man patīk, kaut ko par mūziku un tā tālāk.. bet tas lai nu paliek citai dienai.