Kūl

Cilvēkiem ir kaut kāda tizla īpašība - viņi negrib vai nevar runāt tad, kad būtu jārunā, bet runā (pie tam par daudz runā) tad, kad to nevajadzētu darīt. Tam, kam ir otrādi ir galīgi paveicies, bet es nevienu tādu katrā ziņā nepazīstu. Piemēram, kad vajadzētu norunāt kādu runu publiski, nu nevienam to negribas darīt, dažreiz arī nesanāk. Vai arī, kad runājama ar kādu cilvēku, bet pēkšņi, še tev, vairs nav par ko runāt, bet tu zini, ka vajadzētu, un tad abi izmisīgi savā galvas caurvējā meklē vāŗdus, un ja arī atrod tad katrā ziņā diezgan nesakarīgus. Un ir tādi, kas vienkārši nemēdz noklusēt savas domas, piemēram tā sieviete, kas mēģināja ar Signi pastā uzsākt dialogu par kaut kādu, viņas prāt, netaisnību, kad "man liekas mūs te vienkārši kaitina" (vai kaut kā tamlīdzīgi). Nu labi, ko nu par to.
Šodien nogulēju mājās, pie tam, izrādās, bezjēdzīgi. nu labi, varbūt jēdzīgi, matemātikā nebija jāraksta kaut kādas mistiskās X teorēmas. Valdiņ, c'moon, tas ir ļauni. Laukā to putekļu mākoni nemaz nevar redzēt, vienā ziņā jūtos vīlusies, gaidiju kaut ko vismaz mākonim-parastajam līdzīgu.
Nu labi, nekā laikam vairāk nerakstās.

Sou

Tā kā šodien laiks bija tā neko nācu mājās ar kājām, nemaz nav tik traki, ja neņem vērā milzīgo gribēšanu pa ceļam vienkārši apgulties tur pat uz asfalta. Bet mērot mežvaldēs, viena mežvalde jau nav nemaz tik traki, zinot, ka līdz Rīgai, pēc maniem aprēķiniem, ir 41 mežvalde.
Šodien man cilvēki skaitā ap 4 paprasīja vai tikai man nav par aukstu, sarkasms, protams, laikam jāpāriet uz kādu plānāku mēteli. Plānāks mētelis vienmēr parāda, ka siltais laiks ir klāt, tas man patīk, plānie mēteļi un kurpes. Dodiet kāds kokiem tās zaļās lapas, nu tad točna zināšu, ka siltums ir klāt uz palikšanu.
Gaidu piektdienu, nu labi, tas vienā ziņā ir sāpīgs temats, jo laika ir maz bet viena svarīga lieta paliek neizdarīta. Šogad man galvā ir caurvējš, idejas izpūstas ārā, vienkārši nav un kliedz, ka nebūs arī. Nu tad slēgsim atkal Teenage dirtbag un cerēsim uz iedvesmu.

Nedēļa

Virsraksts - nedēļa vispār izspruka ārā tā tīri nejauši, bet tā kā viņš tāds ir, tad nu man būs kaut kas jāraksta par "nedēļu". Pagājusī nedēļa, tā bija tā n-tos mēnešus gaidītā brīvlaika nedēļa. Ko es varu pateikt, bijām Rīgā un daudz braucām ar vilcienu, vandijāmies pa sliedēm, domājot, ka mūs nobrauks vai nolamās kāda traka vilcienstacijas tante, bet nekas no abiem nenotika (visi tagad ir vīlušies). Toties bildes gan sataisījām, gan uz tām pašām sliedēm (lai nu cik banāli tas nebūtu), gan mežā, nu labi vispār kaut kādās piejūras kāpās ar pāris priedītēm. Monta bija feja, nezinu, kas lika viņai justies fejiski, iespējams tās spalvas pie galvas. Tīri tā, ja kādam interesē iemetīšu te kādu "fejas" bildi arī.
Vienā ziņā Rīga briesmīgi ātri mainās, citā - paliek tā pati, kuru pazīstu. Tieši tas man viņā patīk. Tā arī nesanāca aiziet uz kino, gribējās briesmīgi, kino pirmdienu (tā pati, kad biļetes pa lēto) nokavējām, pārējās bija vienkārši kino nedienas un tā arī neaizgājām. Amm, ja Elīna tagad šito joku lasa, tad čau Ēnādij, redzēju centrā vienu točna tādu kā oriģinālais "Osīc". Bezmazvai vajadzēja autogrāfu prasīt.
Tagad domāju par pavasara siltāko pusi, kas ne gluži ir vasara, tas laiks varētu tā labi ātri pienākt. Es jau priecātos par to pašu, kas ir tagad, bet man nav gumijnieku. vajadzētu tādus, kāds nezina, kur var smukus nopirkt?
So, apsaktiet galīgi trako feju un es iešu pumpēt ritenim riepas, jāsāk braukt vienreiz.