Tā nu mēs ar Annu sākām runāt pie tējas krūzes. (tad jau labākās sarunas vedas) Runājām par krāsām, par to kā labāk sagriezt "AK!" portretu, vilkām plusus un mīnusus, saskaitījām daudz, daudz tos plusus, bet visiem kaut kā pāri vilkās viens liels, švaki saredzams mīnuss, nezinājām no kurienes viņš tāds nāk. Tad domājām, kā lai no tāda tiek vaļā. Un Anna pareizi pateica - pašiem vajag radīt jaunas lietas, nevis mēģināt sekot jau esošajām un gatavajām. Bet viegli jau pateikt, tagad jādomā. Diemžēl lieta, kas mani vis vairāk izpumpē ir radošums, ja man kaut ko vajag izdomāt, nu tā, no nulles, tad tas prasa daudz. Bet savā ziņā man tas patīk, var just, ka kaut kas ir darīts, ka nēesmu visu dienu palaidusi pa vējam. Laiks domāt ...
Visam tam cauri, kas noticis šovasar es izvirpuļoju vienā lielā lidojumā, viss sākās ātri un izčibēja vēl ātrāk. Labi, nav jau tā, ka viss cauri un rīt skolas soma plecos,vēl jau Zabadaks gaida 28tajā. Bet vienalga, tas bija ļoti ātri, un ir noticis tik daudz, ka man vajadzētu visu sākt kārtot un apdomāt, bet tam nav laika, jo no visa notikušā rodas jaunas un jaunas lietas, kurām jāatrod vietas plauktiņos. Vāu, laikam izsakos tā, ka tikai pati saprotu, ko gribu teikt, bet man to vajag izsacīt. Suņa murgi? Drīzāk kaķa, bet lai nu būtu.
Varu pateikt, ka tagad uz Dearty Deal sienas ir mana pieneņpūka, Paula, tavējai ir māsa, bet ne pārnēsājama. Manā somā stāv sagriezts kartons, kas vēl vakar bija vesela glezna, bet nācās sadalīt. Šodien izkāpelējos pa klintīm un apskatīju skaisto Latviju. Rīgā nav kurpju ar papēdi, kas būtu zemāks kā 11 centimetri (negribu būt debesskrāpis). Mans telefons ir nesalabojams un esmu palikusi bez mūzikas un nenoteiktu laiku. Ir vēsi!
Jānobeidz šis murgojums, bet tas bija tieši tik murgains, cik murgaina tagad ir mana galva, vismaz tur vairs nav caurvējš, bet ceļas kaut kas uz orkāna pusi, par vētru saukt negribās... nav jau TIK traki.
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru
Kādam darīt nav ko